Ātri atsvaidzinām krīzes komunikāciju pamatus

Attālinoties no emocijām, personīgajiem viedokļiem vai citu cilvēku/uzņēmumu komunikācijas veiksmēm/neveiksmēm, varbūt ir laiks ātri atsvaidzināt zināšanas par teoriju.

Šis modelis šajā krīzē nebūs pareizais. 

• Keeping Calm in a PR Crisis (http://www.dprgroup.com/pr-essentials/keeping-calm-in-a-pr-crisis)
• How to Save Your Brand In the Face of Crisis (http://sloanreview.mit.edu/article/how-to-save-your-brand-in-the-face-of-crisis/)
• The 10 Steps Of Crisis Communications (http://www.bernsteincrisismanagement.com/articles/10-steps-of-crisis-communications.html)
• Crisis Commnications: Managing Corporate Reputation In The Court Of Public Opinion CRISIS (http://iveybusinessjournal.com/topics/the-workplace/crisis-communications-managing-corporate-reputation-in-the-court-of-public-opinion#.UpL-xMQW0-o)
• Building collapse responses highlight PR strategies at clothing brands (http://www2.macleans.ca/2013/05/06/building-collapse-responses-highlight-pr-strategies-at-clothing-brands/)

Un protams, neizbēgamais vizuālis ātrākai uztverei. (Saite uz avotu)

Interneta balsojumu pašapmierinošais pašapmāns

Šodien visi ziņu portāli pilni ar sensacionāliem tekstiem par to, ka interneta balsojumā "ASV laikraksta lasītāji" Rīgu atzinuši par jaukāko Eiropas pilsētu.

ASV laikraksta lasītāji Rīgu atzinuši par Eiropas pievilcīgāko pilsētu

Man īsti nav ne intereses, ne arī laika sazināties ar aptaujas rīkotājiem, lai noskaidrotu, cik no balsotājiem reāli ir USA Today lasītāji, vai cik balsotāju IP adreses nāk no ASV.

Aptauja pāris mēnešus klejoja pa latviešu Twitteri ar aicinājumu balsot. Skaidrs, ka rezultāti nepārsteidz nevienu.

Šodien tai pašā Twitterī daudzi raksti, ka principā vienalga, ka un kā ir sabalsojis, galvenais, ka laba reklāma Rīgai. Jo esam jaukāki par Venēciju, Dubrovniku un Prāgu!

1. Riga, Latvia
2. Bergen, Norway
3. Innsbruck, Austria
4. Dubrovnik, Croatia
5. Chester, England
6. Prague, Czech Republic
7. Budapest, Hungary
8. Santorini, Greece
9. Venice, Italy
10. Bruges, Belgium

Varētu piekrist, jo aptaujas rīkotāji nekādā veidā nebija papūlējušies, lai aptauja būtu pieejama tikai ASV interneta lietotājiem, vai arī pēc balsošanas atsijājuši acīmredzami neobjektīvos balsotājus no Latvijas. Tāpat skaidrs, ka citās pilsētās šī marginālā aptaujiņa nebija piesaistījusi nekādu interesi, vai arī - Venēcijas gadījumā - vietējie iedzīvotāji būtu laimīgāki par mazākiem tūristu bariem.

Taču tik pat neobjektīvi ir vietēji mediji, kas ar kliedzošiem virsrakstiem uzsver ASV lasītāju balsojumu, liekot domāt, ka amerikāņi pēkšņi ir sajukuši prātā un Rīgu pēkšņi uzskata par svarīgāko pieturas punktu Eiropā. Šī ziņa drīzāk būtu jāliek sadaļā Humors, vai Kuriozi, pie citām internetā atrastajām dīvainībām.

To, cik patiesībā švaki ir ar to Rīgas "jaukumu" norāda kaut vai attēlu redaktoram pieejamo stoka attēlu izvēle - veca bilde ar cauru Doma jumtu.

Delfu "revolucionārais" solis?

Pašpromocijas PR aizrautībā, Delfi tomēr krietni pārspīlē. 

Pietiek paskatīties uz Apollo.lv vai ir.lv komentu sadaļām.

Kura te tā valstnācija?

Pēdējās dažās dienās nācies lasīt un dzirdēt lielo šoku par terminu „valsts nācija” un „latviešu tauta” pieminēšanu piedāvātajā Satversmes preambulas projektā. Jo kas gan tas par trakumu, ka tieši latviešu tauta tiek izcelta Latvijas Republikā.

Ņemot talkā Vikipēdiju un paša galvu, centos noskaidrot, kuras tautas tad to Latvijas Republiku veidoja.

Trīs guberņas Krievijas impērijā

Atcerēsimies, ka Krievijas impērijā tagadējā Latvijas teritorija atradās trīs guberņās – Kurzemes, Vidzemes/Līvlandes un Vitbskas. Vidzemes guberņā ietilpa arī tagadējās Igaunijas dienvidi. Vitebskas guberņa sadalīta starp Latviju, sarkano Krieviju un Baltkrieviju.

Kura no šīm tautām veidoja Latvijas Republiku?

Izmantoju Latvijas iedzīvotāju datus no Vikipēdijas. 

Sākšu ar skaitliski mazākajām tautām.

Lībieši – statistiski nepamanāmi piekrastes ciematu iedzīvotāji.

Ukraiņi – eksotiska dienvidu tauta. Pilsoņu kara laikā vairāk cīnījās paši savā starpā Ukrainā.

Čigāni – nezinu, nav dzirdēts, ka būtu veidojuši šeit valsti.

Igauņi – izskatās, ka lielākā daļa no Vidzemes/Līvlandes guberņas dienvidiem pārcēlās uz ziemeļiem, kur veidoja paši savu valsti. No visām mazākumtautībām spēlējuši vislielāko lomu Latvijas Republikas izveidošanā, uzvarot vāciešus Cēsu kaujās. Taču ne toreiz, ne tagad nav nekādā veidā centušies no tā iegūt kādu politisku ietekmi Latvijā.

Lietuvieši – nepārsteidzoši, bet visvairāk dzīvoja dienvidos, Grobiņas un Ilūkstes apriņķos. Neatkarības cīņas Lietuvas teritorijā negatīvi ietekmēja LSPR latviešu sarkano strēlnieku militāro stāvokli Latvijā. Vēlāk, lietuvieši savā robežas pusē līdz galam piebeidza no Latvijas padzītos bermontiešus

Poļi – atjaunoja savu valsti, kārtīgi izkarojās ar Krieviju, atņēma Lietuvai etniski polisko Viļņas apgabalu. Latvijā no lieliniekiem atbrīvoja daļu Latgales, taču no teritoriālām pretenzijām Daugavpilī atteicās. Iespējams, ka tieši pretpadomiskā un militāri spēcīgā Otrā Poļu republika paglāba Baltijas valstis no trīs Aizkaukāza republiku likteņa, kas, pāris gadus baudījušas neatkarību, tika no sarkanās Krievijas puses atkal okupētas.

Baltkrievi – koncentrējās Ilūkstes, Daugavpils un Ludzas apriņķos (20% iedzīvotāju). Nav dzirdēts, ka būtu centušies šeit veidot valsti. Vairāk uzskatāmi par Polijas, Lietuvas, Krievijas politisko un militāro cīniņu daļu.

Ebreji – vēsturiski dzīvoja Kurzemes un Vitebskas guberņās. Līdz latviešu zemnieku brīvlaišanai daudzās mazpilsētās dzīvoja gandrīz vienīgi vācieši un ebreji. Taču nav dzirdēts, ka būtu vēlējušies veidot ebreju valsti Latvijas teritorijā.

Vācieši – cik lasīts, lojāli kalpojuši Krievijas impērijai. Latvijai pakāpeniski nonākot ķeizariskās Vācijas okupācijā, sāka domāt par vācu valstiskā formējuma (ne Latvijas Republikas) veidošanu. Vidzemes/Līvlandes un Kurzemes guberņu vācu landtāgi un bruņniecības pārstāvji vēlējās izveidot ar Vāciju cieši saistītu hercogisti. Pēc Vācijas padošanās, vācu militārie spēki organizēja vairākas militārās intrigas, taču Cēsu kaujas un vēlāk, Bermonta sagrāve, tām pielika galīgu punktu. 1939. gadā lielākā vāciešu daļa pārcēlās uz nacistu okupēto Poliju un nekādas pretenzijas pret Latvijas Republiku neizvirza. Palikušie, kā mana vecvecmāte un viņas pēcnācēji, ir faktiski pilnībā latviskoti.

Krievi – lielā skaitā dzīvoja Ilūkstes, Rīgas, Rēzeknes un Daugavpils apriņķos. Līdzīgi kā PSRS laikā, krievi šeit ieradās kā impērijas militārās un politiskās varas pārstāvji, arī kā fabriku strādnieki. 1917. gada Februāra un Oktobra revolūciju laikā sašķēlušies monarhistos, demokrātos, sarkanajos un baltajos, tie nevienu brīdi nedomāja par kādas neatkarīgas Latvijas Republikas izveidošanu.

Lai arī Pagaidu valdība un arī Ļeņins it kā atbalstīja tautu pašnoteikšanos, šī pašnoteikšanās bija vēlama tikai Krievijas politiskajos ietvaros. Stučkas vadītā LSPR bija pašpasludināta sarkanās Krievijas daļa. Arī Bermonts, lai arī lielā mērā vācu lelle, vairāk domāja par sarkano varas gāšanu Petrogradā nevis par kādas valsts veidošanu Latvijā.

Un visbeidzot Latvieši – no Kurzemes evakuācijas un kara bēgļu gaitām neatguvušies līdz pat mūsdienām, tie sāka organizēt valsts veidošanu. 

Neatkarīgi no tā vai viņi domāja par autonomiju demokrātiskā Krievijā, Padomju republiku sarkanajā Krievijā, vai pilnīgi neatkarīgu valsti; šo valstisko ideju radītāji, plānotāji un īstenotāji bija latvieši. Ar sabiedrotajiem no abām pusēm, tie savā starpā izcīnīja pilsoņu karu, kurā uzvarēja 1918. gada 18. novembrī pasludinātās republikas spēki. Tā kā joprojām dzīvojam šajā Republikā, tad arī valsts nācija joprojām ir tā pati – latvieši. 

Priekšvēlēšanu aģitācijas likuma pārkāpums? Who cares!

Dienā pirms vēlēšanām veikala (Rimi, Supenetto, Maxima) rindā stāvot pamanīju, ka nedēļniekiem Subbota un Vesti uz pirmajiem vākiem izvietotas Saskaņas centra reklāmas. Ok, nodomāju, aizmirsuši novākt. Taču gan piektdien, gan vēlēšanu dienā sestdien, gan svētdien un pat vēl šodien, 4. jūnijā, šie izdevumi rēgojas lielākajos pārtikas veikalos, Statoil DUSos utt.

Intereses pēc sestdien parakājos Twitteri, taču par šo tēmu atradu tikai vienu tvītu:

Interesanti,ka veikala RIMI pardodas 'Vesti' 4dienas izlaidums, kur pimaa lpp reklamejas Saskanas centrs! Taa drikst?
— Krista Balode (@KristaBalode) June 1, 2013

Tā kā man bija laiks, internets un aizdomas par masīvu priekšvēlēšanu likuma pārkāpumu, paskatījos, ko saka likums:
32.pants. Priekšvēlēšanu aģitācijas materiālu izvietošanas aizliegums

(1) Vēlēšanu dienā, kā arī dienu pirms vēlēšanu dienas priekšvēlēšanu aģitācijas materiālu izvietošana elektroniskā plašsaziņas līdzekļa radio programmās un raidījumos, publiskās lietošanas ārtelpās un iekštelpās, preses izdevumos, internetā un šā likuma 25.pantā minētajās institūcijās un kapitālsabiedrībās ir aizliegta, izņemot šā likuma 14., 17. un 19.pantā minēto tādu paziņojumu (sludinājumu) izvietošanu, kuri informē par politiskās partijas, politisko partiju apvienības, vēlētāju apvienības vai deputāta kandidāta tikšanos ar vēlētājiem.

Piezvanīju uz CVK info telefonu, šie saka - jā, tā darīt nedrīkst, bet zvaniet policijai uz 110, ok, piezvanīju policijai, tad arī ietvītoju:

@ltvpanorama FYI,policijai jau pirms 4 stundām ziņoju, @mansrimi @latvijastatoil u.c joprojām ir krievu avīzes ar @saskanascentrs reklāmām
— PR_info (@pr_info) June 1, 2013

...un aizgāju atkal sauļoties. Dienas beigās skatos, avīzes joprojam stāv DUSā. Ieskatos twitterī, ari nekādas reakcijas. Nu ko, aizrakstīju Sintijai Virsei, kas jau tajā pašā vakarā atrakstīja: 

Labvakar,

Policija šo informāciju ir saņēmusi un tiks vērtēts vai šajos gadījumos ir pārkāptas likuma normas. Attiecībā uz pārkāpumiem, kas saistīti ar priekšvēlēšanu reklāmu (šajā gadījumā laikrakstos) ir jāņem vērā fakts, ka nereti politiskās partijas savai priekšvēlēšanu aģitācijai izmanto reklāmas komersantu pakalpojumus, līdz ar to Valsts policijai ir jānoskaidro par aģitācijas savlaicīgu  nepārtraukšanu atbildīgais pārkāpuma izdarītājs.

-- 
Ar cieņu,
Sintija Virse
Valsts policijas
Sabiedrisko attiecību nodaļas
vecākā inspektore

Vēlēšanas nāca, notika, pagāja, bet abi nedēlas izdevumi joprojām žāvējas lielveikalu avīžu stendos. Vai policisti pārtiku nepērk un benzīnu nepilda? Un kā ar vēlēšanu uzraugiem, citu partiju pārstāvjiem, žurnālistiem utt? Aklums vai slinkums?

Dvietes viltus atvarā

Dvietes "atvars" pievienojas vēl vienam starptautiski izskanējušajam Latvijas feikam - Tele2 meteorīta krāterim. Tikai šodien amerikāņu Huffington Post rakstā pamanīju, ka sākotnējais klips ir bijis daudz garāks par to, kas salikts visos Latvijas portālos. Pilno versiju tās autors jau izņēmis no YouTube. Cik var saprast no šo versiju redzējušo cilvēku komentāriem, reāli tas nav nekāds dabas brīnumains atvars, bet vienkārša caurteces caurule pa kuru ūdens aizplūst uz zemāku pļavu. Tas ir tāds pats "brīnums", kā netīrā ūdens aiztecēšana no vannas.

Rīgas Satiksme spridzina atkal!

Vai RS birojā ir kāds smadzeņu darbību negatīvi ietekmējošs ūdens, vai arī kaitīgs magnētiskais lauks no tramvaju vadiem? Jo kā gan citādi lai izskaidro šo kārtējo hītu no mūsu sabiedriskā transporta puses?

«Rīgas satiksme» plāno reklāmas kampaņu pret bezbiļetniekiem

Kā regulārs RS pasažieris laikam jau atzīšos, ka mani vairs nekas nepārsteidz šīs iestādes darbībā. Ikdienas idiotismi sākas ar Juglas tramvaja sliežu celtniecību ziemas salā un beidzas ar ikdienas transporta vadītāju pilnīgu vienaldzību pret pasažieriem. Savā ziņā, no smagi subsidētas valsts iestādes citu attieksmi gaidīt pat nebūtu vērts. Un katram pasažierim ir brīva izvēle, pirkt biļeti un samierināties ar sliktu servisu vai braukt bez biļetes un uzspļaut kontrolei.

3 latu krīze

Latvijas TV un TV neskatos no tā laika, kad TV pārcēlās uz digitālo pasauli. Līdz šodienai biju sapratis, ka TV bez maksas Latvijā vispār vairs nav pieejams. Ir vai nu Lattelecom dekoderis un līgums, vai kabelis un līgums, vai "šķīvis" un līgums. Bet tagad izrādās, ka ir kaut kāda sabiedriskā TV par kuras uzturēšanu no katra varbūt iekasēs vēl kaut kādu nodoklīti un arī 3 latus.
Nē, nu paldies, bet ja es mājās pat fiziski gribēdams nevaru redzēt TV (es šeit nerunāju par tām bezmaksas TV programmām, ko paši kanāli izvēlas bez maksas piedāvāt internetā), tad kāds vēl no manis maksājums un nodoklis?
Cik nu retu reizi pie draugiem sanāk paskatīties Latvijas sabiedrisko TV, tad tās ir vienas nebeidzamas šausmas un garlaicība pat bez 31. decembra vakara pārraides, kur netīšām uzslēdzām minūti no Vazdikas priekšnesuma un man pēc tam visu nakti bija slikti. Un man par šo, citēšu klasiķi, "sūdu" vēl grib obligāti noslaukt naudu ko esmu kvalitatīvi strādājot nopelnījis? Paldies, nevajag. Labāk tad klapējiet to bodīti ciet.

Iedzīvotāju līdzmaksājums par sabiedrisko mediju varētu būt trīs lati

Varu tikai piekrist DB komentētājam:

Sis nedeljas Panorama:
- ~25 min raidlaika par dzelcela algaam
- ~10 min par Zanetes komandejumu
- ~10 min par jauno sab mediju koncepciju (toestj, pasiem par savu virtuvi)
Tas aptuveni 35-40% no raidlaika.

Vai tiesam tas ir svarigakais, par ko butu jaruna Panoramai??? Vai vienkarsi sis ir vieglakais cels kaa veidot raidijumu un sakasiit katru dienu nepieciesamaas 30 min?

Par sadu limeni 36 Ls gadaa ir, maigi sakot, parmaksats...