Kura te tā valstnācija?

Pēdējās dažās dienās nācies lasīt un dzirdēt lielo šoku par terminu „valsts nācija” un „latviešu tauta” pieminēšanu piedāvātajā Satversmes preambulas projektā. Jo kas gan tas par trakumu, ka tieši latviešu tauta tiek izcelta Latvijas Republikā.

Ņemot talkā Vikipēdiju un paša galvu, centos noskaidrot, kuras tautas tad to Latvijas Republiku veidoja.

Trīs guberņas Krievijas impērijā

Atcerēsimies, ka Krievijas impērijā tagadējā Latvijas teritorija atradās trīs guberņās – Kurzemes, Vidzemes/Līvlandes un Vitbskas. Vidzemes guberņā ietilpa arī tagadējās Igaunijas dienvidi. Vitebskas guberņa sadalīta starp Latviju, sarkano Krieviju un Baltkrieviju.

Kura no šīm tautām veidoja Latvijas Republiku?

Izmantoju Latvijas iedzīvotāju datus no Vikipēdijas. 

Sākšu ar skaitliski mazākajām tautām.

Lībieši – statistiski nepamanāmi piekrastes ciematu iedzīvotāji.

Ukraiņi – eksotiska dienvidu tauta. Pilsoņu kara laikā vairāk cīnījās paši savā starpā Ukrainā.

Čigāni – nezinu, nav dzirdēts, ka būtu veidojuši šeit valsti.

Igauņi – izskatās, ka lielākā daļa no Vidzemes/Līvlandes guberņas dienvidiem pārcēlās uz ziemeļiem, kur veidoja paši savu valsti. No visām mazākumtautībām spēlējuši vislielāko lomu Latvijas Republikas izveidošanā, uzvarot vāciešus Cēsu kaujās. Taču ne toreiz, ne tagad nav nekādā veidā centušies no tā iegūt kādu politisku ietekmi Latvijā.

Lietuvieši – nepārsteidzoši, bet visvairāk dzīvoja dienvidos, Grobiņas un Ilūkstes apriņķos. Neatkarības cīņas Lietuvas teritorijā negatīvi ietekmēja LSPR latviešu sarkano strēlnieku militāro stāvokli Latvijā. Vēlāk, lietuvieši savā robežas pusē līdz galam piebeidza no Latvijas padzītos bermontiešus

Poļi – atjaunoja savu valsti, kārtīgi izkarojās ar Krieviju, atņēma Lietuvai etniski polisko Viļņas apgabalu. Latvijā no lieliniekiem atbrīvoja daļu Latgales, taču no teritoriālām pretenzijām Daugavpilī atteicās. Iespējams, ka tieši pretpadomiskā un militāri spēcīgā Otrā Poļu republika paglāba Baltijas valstis no trīs Aizkaukāza republiku likteņa, kas, pāris gadus baudījušas neatkarību, tika no sarkanās Krievijas puses atkal okupētas.

Baltkrievi – koncentrējās Ilūkstes, Daugavpils un Ludzas apriņķos (20% iedzīvotāju). Nav dzirdēts, ka būtu centušies šeit veidot valsti. Vairāk uzskatāmi par Polijas, Lietuvas, Krievijas politisko un militāro cīniņu daļu.

Ebreji – vēsturiski dzīvoja Kurzemes un Vitebskas guberņās. Līdz latviešu zemnieku brīvlaišanai daudzās mazpilsētās dzīvoja gandrīz vienīgi vācieši un ebreji. Taču nav dzirdēts, ka būtu vēlējušies veidot ebreju valsti Latvijas teritorijā.

Vācieši – cik lasīts, lojāli kalpojuši Krievijas impērijai. Latvijai pakāpeniski nonākot ķeizariskās Vācijas okupācijā, sāka domāt par vācu valstiskā formējuma (ne Latvijas Republikas) veidošanu. Vidzemes/Līvlandes un Kurzemes guberņu vācu landtāgi un bruņniecības pārstāvji vēlējās izveidot ar Vāciju cieši saistītu hercogisti. Pēc Vācijas padošanās, vācu militārie spēki organizēja vairākas militārās intrigas, taču Cēsu kaujas un vēlāk, Bermonta sagrāve, tām pielika galīgu punktu. 1939. gadā lielākā vāciešu daļa pārcēlās uz nacistu okupēto Poliju un nekādas pretenzijas pret Latvijas Republiku neizvirza. Palikušie, kā mana vecvecmāte un viņas pēcnācēji, ir faktiski pilnībā latviskoti.

Krievi – lielā skaitā dzīvoja Ilūkstes, Rīgas, Rēzeknes un Daugavpils apriņķos. Līdzīgi kā PSRS laikā, krievi šeit ieradās kā impērijas militārās un politiskās varas pārstāvji, arī kā fabriku strādnieki. 1917. gada Februāra un Oktobra revolūciju laikā sašķēlušies monarhistos, demokrātos, sarkanajos un baltajos, tie nevienu brīdi nedomāja par kādas neatkarīgas Latvijas Republikas izveidošanu.

Lai arī Pagaidu valdība un arī Ļeņins it kā atbalstīja tautu pašnoteikšanos, šī pašnoteikšanās bija vēlama tikai Krievijas politiskajos ietvaros. Stučkas vadītā LSPR bija pašpasludināta sarkanās Krievijas daļa. Arī Bermonts, lai arī lielā mērā vācu lelle, vairāk domāja par sarkano varas gāšanu Petrogradā nevis par kādas valsts veidošanu Latvijā.

Un visbeidzot Latvieši – no Kurzemes evakuācijas un kara bēgļu gaitām neatguvušies līdz pat mūsdienām, tie sāka organizēt valsts veidošanu. 

Neatkarīgi no tā vai viņi domāja par autonomiju demokrātiskā Krievijā, Padomju republiku sarkanajā Krievijā, vai pilnīgi neatkarīgu valsti; šo valstisko ideju radītāji, plānotāji un īstenotāji bija latvieši. Ar sabiedrotajiem no abām pusēm, tie savā starpā izcīnīja pilsoņu karu, kurā uzvarēja 1918. gada 18. novembrī pasludinātās republikas spēki. Tā kā joprojām dzīvojam šajā Republikā, tad arī valsts nācija joprojām ir tā pati – latvieši.