Samazini darbinieku izdegšanu

Nesen dzēru vīniņu ar sen neredzētu paziņu, kas visu laiku stāstīja par darba dzīves un karjeras idiotiju Latvijā. Pārrunājām dažus citus paziņas, kas pametuši labus darbus, lai kaut kā kultos tālāk ārpus biroja dzīves. Varam te meklēt dažādus izskaidrojumus, bet viens no svarīgākajiem ir izdegšana darbā, kura stulbumu un bezjēdzīgumu mēs visi pamanām, strādājot vienā vietā ilgāku laiku.

Ir darba devēji, kas uz to nospļaujas, jo aiz durvīm vienmēr stāvēs nākošais zemi apmaksājamais vergs, taču pieredzējušu speciālistu zaudēšana normālam kapitālistam tomēr liek apdomāties. Jo izdegšana ir uzņēmuma iekšējās kultūras simptoms, ne darbinieka histērija. 

Harvard Business Review apskata dažus no izdegšanas iemesliem un piedāvā risinājumus. Raksta autors norāda, ka izdegšana rada reāli izmērāmus zaudējumus, ne tikai veselības izmaksās, bet arī zemākā produktivitātē, biežā kadru mainībā un spējīgāko darbinieku zaudēšanā. Izdegšanu veicina pārmērīgs darba apjoms, darbavietas nedrošība un izmisumā dzenoša darba organizēšana, kur pārāk daudz laiks tiek pavadīts sapulcēs, neatstājot laiku radošajam darbam. Pētot uzņēmumus ar augstu darbinieku izdegšanas procentu, atklājās trīs kopsaucēji – pārspīlēta sadarbošanās komandās, vāja laika organizēšana un tendence spējīgākajiem uzkraut visvairāk darba. Ko darīt? 

 

Pārspīlēta sadarbība. Visi zinām iestādes un uzņēmumus, kur par katru nieku tiek organizētas sapulces vai projekta komandas ar vismaz desmit dažādu nodaļu pārstāvjiem. Tas rezultējas bezgalīgās sapulcēs, telekonferencēs, videozvanos un e-pastu ķēdēs. Visu laiku kaut kas tiek darīts, bet reāli nekas izdarīts. Šāds darba modelis ir bezjēdzīgs un darba laiku nelietderīgi tērējošs. Visi šie darbinieki un vadītāji uzņēmumam dotu daudz lielāku labumu, ja aktīvi strādātu, nevis žāvātos sapulcēs un lasītu e-pastu tonnas. Esam jau lasījuši par uzņēmumiem, kas vienkārši ir aizlieguši darba e-pastu. Laptopi, tabletes un viedtālruņi šo darba laika izniekošanu tikai pastiprina, jo tiek sagaidīta tūlītēja atbilde uz jebkuru ziņu. Šis multitaskings ir bezjēdzīgs. Viena procesa pārtraukšana pusratā, lai pievērstos citam procesam nozīmē, ka abi procesi tiks paveiti 25% ilgākā laikā.

Risinājumi – pārskatiet savu organizācijas matricu un samaziniet nepieciešamību visiem vienmēr sadarboties. Pārskatiet sapulču kalendāru – cik tās ir garas, cik regulāri tās notiek un cik daudziem tajās ir jāpiedalās. Atbrīvojiet spējīgākos darbiniekus no visu sapulču apmeklēšanas, lai viņi piedalās tikai svarīgākajās sapulcēs kopā ar citiem līderiem, un koncentrējas uz galveno problēmu risināšanu. Paātriniet projektu gaitu, ieviešot Agile principus. 

Vāja laika organizēšana. Esošā korporāciju kultūra pašlaik slavina ilgas darba stundas un bezgalīgo strādāšanu. Cilvēki netiek apmācīti, kā labāk organizēt savu darba laiku un tikt galā ar darba uzdevumiem īsākā laikā. Reti kuram pietiek drosmes atteikties no dalības sapulcē, vai to vispār atcelt. Daudzi vadītāji pat nezina, ar ko īsti nodarbojas padotie. Viņi redz nepārtrauktas sapulces, e-pastu ķēdes un pieņem, ka visai šai aktivitātei būs kāds produktīvs rezultāts.

Risinājumi – pirmkārt, vadītājam ir jāsaprot, ka esošais darba modelis ir problēma. Kamēr sadarbība un grupu projekti tiek slavēti, reti kurš mēra to izmaksas. Taču to var izmērīt un saprast, kādus produktivitātes zaudējumus tā rada. Raksta autors piedāvā vienu produktu - Microsoft Workplace Analytics. Balstoties uz iegūtajiem datiem, var sākt likvidēt bezjēdzīgākos darba laika izniekošanas avotus. Rūpīgāka laika plānošana var atbrīvot 20% darba laika, tādējādi samazinot nepieciešamību strādāt vakaros un brīvdienās. Darbinieki arī jutīsies brīvāki, atgūstot kontroli pār savu laiku.

Spējīgāko pārstrādināšana. Aizvien pieaugošais darba apjoms un “esi laimīgs, ka tev vispār ir darbs” vadības mentalitāte sastopas ar darbinieku vidū izplatīto metodi darīt tikai minimālo pieprasīto darba apjomu, zinot, ka tie, kas kaut ko izdarīs ātrāk un labāk apbalvojumā saņems jaunus darba uzdevumus. Spējīgie darbinieki tiek apbalvoti ar aizvien jaunām sapulcēm un darba grupām. Aprēķināts, ka pat vidēji spējīgs menedžeris kopumā pavada vienu dienu e-pasta komunikācijā un divas dienas sapulcēs. Un labākie menedžeri zaudē vēl vairāk laika šajās produktivitāti iznīcinošajās nodarbēs. Viņu radošums nomirs komitejās, un drīz viņi sāks meklēt izeju. 

Risinājumi – izmantojot to pašu laika analītikas programmu, vadītāji var izpētīt spējīgāko un labāko darbinieku kalendārus un atbrīvot viņu laiku. Vienkāršojiet viņu darba ikdienu un atstājot laiku viņu tiešajiem darba pienākumiem un talanta izpausmēm.