Īstermiņa kontrakta darbi nogalina tavu nākotni

Labi zinām, ka puse Rīgas ir frīlanceri. Paralēli fantāzijai par to, cik lieliski ir strādāt no savas guļamistabas tikai vienās apakšbiksēs ar vēsu aliņu rokā, pastāv realitāte, ka šie cilvēki ir pilnībā bez jebkādas sociālās aizsardzības, plānojamiem ienākumiem un spiesti strādāt par jebkādiem grašiem bez jebkādām karjeras attīstības iespējām.

New Yorker nesen rakstīja par to, cik slimi ir slavināt šādu nodarbinātības modeli. Tēmas ilustrācijai izmantota Lyft vadītāja, kas pēdējās grūtniecības dienās vēl veda pasažierus, un paredzami, dzemdēja mašīnā. Lyft to bija izbazūnējis kā sirdi sildošu stāstu, kamēr New Yorker autore atgādina, ka Lyft šoferi nav oficiāli nodarbināti, nesaņem nekādus pēc-dzemdību pabalstus un vispār, tas nav normāli, ka sievietei bija jāpiepelnās pēdējās grūtniecības dienās. 

Pilnīgs darba un ienākumu stabilitātes trūkums aizvien vairāk tiek glamūrizēts kā neatkarības un brīvības izpausme. Neizbrīna arī tas, ka šis mīts tiek mērķēts tieši uz jauniešiem. Grupu, kurai var iestāstīt, ka šāda strādāšana ir nākotne, un tupēšana birojā ir tikai priekš lūzeriskiem pensionāriem stīvos uzvalkos. 

Taču, kā raksta The New York Times, eiropieši sāk apjēgt, ka šis ir vāveres ritenis uz nekurieni, un darba nestabilitāte nogalina viņu nākotni. Par kādām kāzām, bērniem vai īpašuma iegādi var domāt cilvēki, kas nezina, vai nākošmēnes viņiem būs ienākumi. 40% no tik ļoti modē esošajiem millenials ES valstīs strādā īstermiņa kontraktu darbos. Pēc Lielās Recesijas beigām Eiropas Savienībā, kurā bezdarba līmenis ir 2x lielāks nekā ASV, vairāk nekā puse no jaunajām darbavietām ir īstermiņa darbavietas, uz kurām neattiecas likumdošana par darbinieku sociālo aizsardzību. Un šie cilvēki vidēji saņem 19% zemākas algas nekā patstāvīgi nodarbinātie. Spānijā ar 1,7 miljoniem vakanču uz permanentajām darba vietām ir 18 miljoni īstermiņa darbu vakances. Francijā 80% jauno darbinieku tiek pieņemti ar īstermiņa kontraktiem. 

Stāsta morāle? Don't believe the hype!

Bez mērāmiem rezultātiem, PR joprojām bezvērtīgs

Paskatīsimies, kas notiek tur apakšā. Austrālijā. Viņu Ogilvy PR nācis klājā ar to, kā 2017. gadā mērīt PR panākumus. Izlasīju, un īsti neko jaunu nepiefiksēju, ja nu vienīgi pilnīgu fokusu uz biznesa rezultātiem. Kas ir saprotami, jo klients taču maksā par rezultātu.

Mērām rezultātus, ne darbības. Ja cilvēki produktu joprojām nepērk, tad visa publicitāte ir bijusi bezjēdzīga. Sociālie mediji, satura mārketings un citi modes vārdi PR dod lieliskas iespējas būt ļoti aizņemtiem ražojot visdažādāko saturu 100 un 1 kanālam, bet vai tam visam būs pamanāms un izmērāms rezultāts? 

Būs daudzi, kas teiks, ka PR taču nav tikai brutāls pārdošanas atbalsts. Tas veido viedokļus, pārliecina un informē. Ok, bet cik reāli pēc šādām kampaņām tiek veikts attiecīgais mērījums, kas var uzrādīt izmaiņas viedokļos, pārliecībā un informētībā? Bet tam nav naudas, atskan kaķa ņaudas. 

Plāno tūlītējus panākumus. Kampaņu plānojot, uzreiz jāsaprot galvenais zīmola un tā klientu saskares punkts, un uz to arī jākoncentrējas. Ja tas notiek veikalā, tad spiežam un veikalu, ja tas notiek mājaslapā, tad spiežam uz mājaslapu. Ja produkts un klients nekad nesatiekas parkā, tad nedari neko parkā. Attiecīgi definē mērķus, kas jāsasniedz šajā punktā, lai kampaņu varētu pasludināt par izdevušos. 

Kā PR vispār mērīt? Par veiksmes rādītājiem jāvienojas jau kampaņu plānojot. Ja mērķi nevar izmērīt, tad to arī nevar sasniegt. Austrāļi iesaka izmantot visu, sākot ar Net Promoter Score, jebkādiem zīmola pētījumiem (ar noteikumu, ka tie notiek pirms un pēc kampaņas), pārdošanas datus, galvenais, lai tie ir cipari. Pēc tam, kad viņš ir ieteicis turēties pie datiem, austrālis sāk liet ūdeni par satura izplatīšanu LinkedInā un soc.tīklu doto iespēju interakciju mērīšanā, lai pieradītu, ka sākoties publicitātei cilvēki tiešām veca ceļu līdz pirkumam veikšanai. Īsāk sakot, šis punkts mani nepārliecināja. Ja nu vienīgi mēs to varam iedomāties kā daļu no B2B account-based marketing kampaņas, kur mēs apzināti strāājam tikai ar specifiski definētu cilvēku grupu. 

Summējot, austrāļi iesaka piecus soļus veiksmīga PR panākšanai:
- izvērtē rezultātus, ne tikai darbības.
- nodrošini, ka tev ir biznesa dati, ko mērīt. 
- izproti, kā un kur klienti saskaras ar zīmolu. 
- nodrošini, lai PR ir iesaistīts visos klienta lēmuma pieņemšanas ķēdes posmos. 
- seko datiem, mēri un pārskati.

Tikai lūzeri neizlasīs un neuzzinās septiņus padomus, kurus izmanto visveiksmīgākās epasta kampaņas!

Šorīt par epastiem. Ne tiem parastajiem, bet par epasta kampaņām ar kurām tu mēģini kaut ko nopārdot. Vai nu kādam individuāli, vai masīvā bliezienā visai epasta listei. Tāpēc paskatīsimies uz 7 emocijām ko izmantot epasta mārketingā, lai pārliecinātu lasītāju.

Gandrīz visi cilvēki, pat vegāni, komunisti un alkoholiķi ir aizķerami ar šīm emocijām. 

Piederības sajūta. "Kopā mēs", "Konferences apmeklētāji". Cilvēks ir bara dzīvnieks, viņam patīk piederēt kādai grupai. Izmanto vārdus un attēlus, kas rāda grupas darbību - maratona skrējējus, ballīti bārā, soc.tīkla tīklu, Resist demonstrāciju, smaidīgus Apple lietotājus. 

Cerība. Visi mēs ceram uz kaut ko labu. Vai nu paliks siltāks, vai dabūsim normālu darbu ārzemēs, vai varbūt izdosies nomest svaru. Dod to labo cerību sajūtu lasītājam. "Mūsu piedāvājums atrisinās X". 

Bailes. Te mēs runājām par īstām, motivējošām bailēm, kas liek rīkoties. "Ja neizdarīsi X, rīt uz darbu vari nenākt". Nobiedē cilvēku un piedāvā viņam savu risinājumu baiļu novēršanai. "Policija soda visus velosipēdistus, kam nav spīdošās vestes". Cilvēkus var arī baidīt ar to, ka produkta neiegāde padarīs viņus par nestilīgiem lūzeriem. 

Vainas sajūta. Mēs visi esam par kaut ko vainīgi. Sievai puķes nenopirkām, apēdām kūciņu, nodokļus nokrāpām nedaudz. Motivē lasītāju ar to, ka viņai ir jāizdara X, lai izpirktu savu vainu un atbrīvotos no vainas sajūtas. "Labi vecāki bērnus ved uz Leļļu teātri". 

Iedomība. "Tikai gudrākie vadītāji", "Tikai stilīgākās sievietes". Izmanto saņēmēja lepnumu un iedomību par saviem panākumiem, lai pastiprinātu viņu ekskluzivitātes sajūtu, ko noteikti nostiprinās tava produkta iegāde. 

Iekāre. Un tās nav tikai blondīnes minimālos peldkostīmos. Iekārdināt var ar visu, kas lasītājam nav, bet ko viņš gribētu. Jauns BMW, matu pilna galva, lielāka alga, vēdera presīte.

Mantkāre. Kapitālisms visapkārt. Visi grib naudu, mantas un īpašumus. Lai iegūtu, cilvēki ir gatavi tērēt. "Mūsu piedāvājums ļauj nopelnīt 3x vairāk", "Spied share un vinnē zelta iPhone".

Ad boti nopelnījuši 12,5 miljardus

Iemesls tam, kāpēc esmu tik skeptisks par reklāmdevēju pēkšņo "šoku" par YouTube reklāmām ekstrēmistu kanālos, ir šajā virsrakstā - Almost 20% of digital ad spending could be wasted.

Jau esam lasījuši par reklāmdevēju aizvien lielāko neticību Facebook un citu soc.mediju sniegtajiem reklāmu skatījumu statistikas datiem. Marks Ritsons jau izņirgājās par ģeniālo metodi 3 sekunžu video skatījumu skaitīt par pilnvērtīgu digitālo skatījumu un pielīdzināt to TV skatījuma minūtei. Bet kad tev sāk pienākt informācija par to, ka 20% no it kā perfekti tārgetētā reklāmas budžeta aiziet podā, tu vairs nevari izlikties, ka viss ir kārtībā. 

Lielākos ad fraud zaudējumus rada boti, kas ģenerē reklāmas naudiņu saviem radītājiem. Tiek izmantoti arī nabadzīgo valstu iedzīvotāji (click farms) , lai tie sēž un ģenerē bezjēdzīgu skatījumu statistiku. Kā tas darbojas, labi redzējām Silicon Valley.

"Muslim ban" arī YouTube?

Pagāšnedēļ sākušais UK reklāmdevēku karš ar Google/YouTube pārmeties arī uz ASV. 

Par konflikta sākumu un formālajiem iemesliem jau rakstīju. Lielie reklāmdevēji pēkšņi pamanījuši ka "ielikt reklāmu YouTube" nozīmē, ka tev ir ļoti vāja kontrole pār to, kur tieši tā parādās. Nu nav internets drukāta avīze. Un tavas reklāmas parādīsies islāma sludinātāju kanālos. Tāpēc arī šokētie ASV telko milži AT&T, Verizon, auto noma Enterprise un farmas milzis GSK ir pārtraukuši savas YouTube reklāmas kampaņas.  

Pirmkārt - vai musulmaņi vairs nav šo zīmolu potenciālie klienti?
Otrkārt - kā, bez Trampa stila "muslim ban" ieviešanas, Google/YouTube varēs nodrošināt reklāmdevēju prasības? 
Treškārt - vai mūsu dārgie liberāļi tūlīt nesāks vainot lielās korporācijas miera reliģijas apspiešanā?

Uztaisi savam uzņēmumam čatbotu

Interneta sniegtais tūlītējums nīcina ārā tradicionālo klientu servisa modeli. Kaut kādas e-pastu sūtīšana uz kuriem nezin kad būs pusnesaprotama atbilde, zvani uz klientu centriem, kur pusstundu jāgaida rindā, lai uzzinātu, ka jāvelkas personīgi uz klientu centru, viss tas nenormāli čakarē cilvēku garīgo. Tieši tāpēc mums ir tādi slaveni runājošie čatboti, kā Aleksa, Siri un Kortana. Bet daudz ikdienišķāk, jau 2016. gada jūnijā 11 000 čatboti darbojās Facebook Messenger vidē.

Čatboti arī veiksmīgi iznīcina mobilās aplikācijas, pārņemot online iepirkšanās un finanšu transakciju funkcijas, palīdzot klientiem veikt iepirkšanos, atvieglojot izvēles veikšanu un nedaudz cilvēciskojot visu procesu. H&M interneta veikala čatbotiņš lieliski darbojas jau kopš 2016. gada. Un bankas? Lūdzu, 10 piemēri.

Papildus minētajiem mega piemēriem, iedomājies, ka esi mazais uzņēmējs, kuram fiziski nav nekāda klientu zvanu centra. Tev ir jāstrādā, jāskraida riņķī, un lai arī tu mīli katru klientu, ir reizes, kad gribi vienkāršākas sarunas un pasūtījumus uzgrūst čatbotam. 

Pirms ar sajūsmu taisi pats savu čatbotu, Yogesh Morjani iesaka apdomāt vismaz 5 lietas:
1. Kāds maniem klientiem būs ieguvums no čatbota?
2. Kādu biznesa mērķi čatbots palīdzēs sasniegt?
3. Tagad apdomā, vai tiešām čatbots būs labākais risinājums pirmajiem diviem punktiem?
4. Vai čatbots likvidēs servisa funkciju, ko klienti mīl vai ienīst? Ir atšķirība.
5. Vai pāriešana uz čatbota lietošanu klientiem būs pietiekama vērtība, lai mudinātu tos atteikties no līdzšinējā komunikāciju modeļa?

Pieņemot, ka visas atbildes norādīja uz to, ka čatbotu tev tiešām vajag, kā pie tā tikt? Entrepreneur žurnāls piedāvā vairākus risinājumus: 

Chattypeople - lieliski piemērots Facebook videi, nekādas profesionālās priekšzināšanas nav nepieciešamas.  

MEOKAY - izveido sarunu scenārijus savam čatbotam un vari vairs ne ar vienu nekad nerunāt.

Botsify - arī mērķēts uz Facebook sarunām.  

Beep Boop  - maksas pakalpojums, tēmēts uz Facebook un Slack.   

Chateful - vēl viens pilnīgi vienkāršs čatbotu veidotājs.  

FlowXO - čatbotu veidotājs dažādām platformām.  

Facebook Messenger - oficiālais variants, taču esot sarežģīts.

Bagātā pasaule noveco, nenoguli iespēju nopelnīt

Lielisks atgādinājums no Joel Harrison par vienkāršo lietu spēku. Atceramies, ka lielākā daļa turīgās Rietumu pasaules ir pieauguši cilvēki ar tendenci novecot. Ja Latvijā, un visā Austrumeiropā pensionārs ir viens no ugaba paveidiem, tad Rietumos tieši novecojošajiem cilvēkiem pieder nauda. Viņiem pieder mājokļi, par kuriem kredīts sen nomaksāts, viņiem pieder stabilās darbavietās nopelnītās pensijas.
Un lai arī viņiem nav nekādu pretenziju pret modernām tehnoloģijām, zaļķnābju aizraušanās ar Snapčata emodžiem viņiem var likties tik pat bezjēdzīga idiotisma fāze, kā zīdaiņu kakāšana pamperos.
Tieši tāpēc atgriežas Nokia, kas ir vienkārši normāls telefons. Tāpēc tiek atdzīvināts Defender. Tieši tāpēc Latvijas Avīze ir abonētākais laikraksts Latvijā.